Intervija ar LU PSK lektori Sonetu Grosbergu-Mercu

Pirms kāda laika koledžas Facebook lapas rubrikā "LU PSK Absolventa stāsts" mēs nedaudz iepazināmies ar koledžas studiju programmas „Biomedicīnas laborants” absolventi Sonetu Grosbergu-Mercu. Tomēr Soneta nav tikai koledžas absolvente, viņa ir arī LU PSK Medicīnas tehnoloģiju katedras lektore, tāpēc šomēnes aicinājām viņu uz sarunu, lai iepazītos tuvāk.

Viens jautājums, ko mēs uzdodam visiem koledžas lektoriem, ir par karjeras izvēli. Lūdzu, pastāstiet, kā izvēlējāties šo profesiju un kā nonācāt līdz studijām LU PSK?
Vidusskolas laikā apsvēru vairākas studiju iespējas, bet, kad atradu koledžas mājaslapu un iepazinos ar biomedicīnas laboranta profesijas aprakstu un koledžas piedāvātajām iespējām, sapratu, ka tieši šī varētu būt profesija man. Protams, tas nebija vienīgais faktors, jo papildu stimulu izvēlēties šo profesiju man sniedza „Ēnu diena”, kuru pavadīju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijā un iepazinu laboranta profesiju reālajā darba vidē. Pēc koledžas diploma iegūšanas uzsāku darbu šajā laboratorijā un turpinu tur strādāt joprojām.

Jūs neesat vienīgā koledžas absolvente, kas no studenta kļuvusi par lektori. Kāpēc pēc koledžas absolvēšanas nolēmāt apgūt arī pedagoģiju?
Pēc diviem laboratorijā nostrādātiem gadiem sapratu, ka vēlētos iegūt papildu augstāko izglītību, un laimīgā kārtā sakrita tā, ka darbu bija iespējams apvienot ar studijām augstskolā. Izvēlējos studēt pedagoģiju un iegūt bioloģijas, dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāja diplomu, jo man patika doma, ka varu studēt to, kas jau ir saistīts ar iegūto izglītību, un iegūt jaunu profesiju. Uzsākot studijas, gan nedomāju, ka nākotnē sanāks tik veiksmīgi apvienot abas iegūtās profesijas, bet nu jau otro studiju gadu sevi atkal varu saukt par daļu no koledžas, jo studentiem docēju kursu „Klīniskas izmeklēšanas metodes”.

Vai studijas koledžā ir mainījušās, kopš laika, kad pati bijāt studenta kurpēs?
Studijas noteikti ir citādākas, nekā laikā, kad es studēju. Koledžā ir nomainījušies lektori un katrs no tiem ir ienesis pārmaiņas. Arī pati koledža ir attīstījusies un studentiem var piedāvāt lielākas iespējas. Nozīmīgi ir tas, ka studiju programmas, kuras piedāvā tikai koledža, ir kļuvušas atpazīstamākas.

Kā Jums veicās ar attālināto studiju procesa organizēšanu?
Manuprāt, ļoti veiksmīgi! Tā kā pati joprojām esmu studente (šobrīd studēju maģistrantūrā), varu daudz ko mācīties arī no saviem lektoriem, kuri ļoti labi tiek galā ar attālināto studiju nodrošināšanu. Nelielas grūtības gan sagādā materiālu sagatavošana un informācijas pārnešana uz digitālo vidi. Turklāt, ņemot vērā, ka arī praktiskās nodarbības šobrīd nenotiek, man ir jācenšas pēc iespējas labāk nodrošināt iespēju studentiem parādīt, kā veikt attiecīgos laboratoriskos izmeklējumus. Mans risinājums ir šāds – es laboratorijā filmēju video, fotografēju vai meklēju palīdzību interneta resursos, lai sagatavotu studiju materiālus. Lai gan tas ir papildu darbs, kurš tiek veikts ārkārtas situācijas ietekmē, radītie materiāli, manuprāt, ir ļoti labs papildinājums, kas var noderēt arī nākotnē, piemēram, studentiem, kuri slimības dēļ nevar apmeklēt nodarbību.

Vairums sabiedrības uzskata, ka studijas medicīnas nozarē ir ļoti grūtas. Vai tā ir tiesa? Vai tomēr šo iespaidu varat atspēkot?
Studēt medicīnu nav viegli, taču, ja ir motivācija studēt un mērķis sevi nākotnē saukt par jomas lietpratēju, tad arī visgrūtākie šķēršļi būs pārvarami un tā vērti.

Kas, Jūsuprāt, ir nepieciešams labam lektoram?
Es uzskatu, ka lektoram ir jāspēj ieinteresēt studentus, bet pats galvenais jāspēj saprast studentus un viņa studiju īpatnības, jo katram studentam ārpus izglītības iestādes ir sava privātā dzīve, kura nenoliedzami ietekmē arī studiju procesa norisi, tāpēc atsaucība un sapratne ir tās īpašības, kurām būtu jāpiemīt labam lektoram.

Kā Jūs raksturojat darbu koledžā? Savus kolēģus un studentus?
Esmu ļoti pateicīga par man doto iespēju strādāt koledžā un apvienot savu medicīnas izglītību ar pedagoģiju. Interesanti ir atgriezties vietā, kurā pati esmu studējusi, un šoreiz būt pretējā pozīcijā. Kad studiju process notika klātienē, parasti koledžā biju tikai reizi nedēļā, tāpēc vislielākais kontakts veidojās ar studentiem, bet varu teikt, ka jau no laikiem, kad pati studēju, tās kolektīvs ir bijis atsaucīgs un draudzīgs, un šajā ziņā nekas nav mainījies. Esmu bijusi lektore diviem studiju programmas ,,Biomedicīnas laborants” pirmajiem kursiem un varu teikt, ka man ir bijis patiess prieks strādāt un sadarboties ar studentiem, kuriem ir vēlme pilnveidot savas zināšanas un prasmes. Nākotnē es priecātos par tādiem kolēģiem.

Noslēgumā varbūt varat dalīties ar savu medicīnas studiju nākotnes vīziju?
Medicīna jau šobrīd ir ļoti cieši saistīta ar jaunākajām tehnoloģijām, domāju, ka nākotnē tehnoloģijas ieņems arvien lielāku lomu ne tikai medicīnas jomā, bet arī izglītībā, tāpēc studijas reizē varētu kļūt gan aizraujošākas, gan sarežģītākas.