Intervija ar LU PSK lektori J. Urbēnu

Šis studiju gads Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā (LU PSK) sācies ne tikai ar izmaiņām studentu sastāvā, bet arī ar mācībspēku pieaugumu, tāpēc vēlamies jūs iepazīstināt ar vienu no mūsu jaunajām kolēģēm – LU PSK Ārstniecības katedras lektori Jeļenu Urbēnu.

Jeļena Urbēna savas studijas medicīnā uzsākusi tieši mūsu koledžas sienās, kad pirms vairākiem gadiem absolvējusi studiju programmu „Māszinības”. Lektore Urbēna stāsta: „Kad pēc vidusskolas absolvēšanas bija jāizvēlas, ko studēšu, biju lielas izvēles priekšā – kļūt par skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā vai medicīnas māsu. Izvēle sliecās par labu studiju programmai „Māszinības” un es ne mirkli nenožēloju šo izvēli. Interesanti, ka sākumā studijas medicīnā izvēlējos, jo plānoju kļūt par vienas jomas speciālisti, bet studijas mani tik ļoti aizrāva, ka uzreiz pēc koledžas absolvēšanas devos strādāt par operāciju māsu un turpināju studijas medicīnā.”

Savas pirmās darba gaitas medicīnā viņa uzsākusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) Nieru transplantācijas nodaļas operāciju zālē, savukārt pēdējos trīs gadus aizvadījusi PSKUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvajā dienestā kā vecākā infekciju kontrolēs māsa. Jeļena atklāj, ka šajā posmā guvusi lielu pieredzi un ņēmusi dalību dažādos starptautiskos projektos, kas sniedza iespēju viesoties citās valstīs un klīnikās, mainot infekciju kontroles un slimnīcas vidi. Jeļena atzīst, ka tieši darbs infekciju kontroles māsas amatā, apmācot personālu par infekciju kontroles un higiēnas prasībām, ļāvis viņai saprast, ka viņas sirds darbs ir pedagoģija. Viņa saka: „Tāpēc uzsāku lasīt lekcijas. Sākumā infekciju kontrolē, vēlāk vadīju kvalifikācijas darbus un piedalījos komisijās, bet nu esmu
šeit, LU PSK, un vadu procedūru tehnikas, saskarsmes un paliatīvās aprūpes nodarbības.

Runājot par darbu koledžā, lektore Urbēna saka: „Mans dzīves sauklis ir – Kad saņem, dod citiem. Kad iemācies, māci citus! Tāpēc varu teikt, ka beidzot esmu savā vietā un daru to, kas tiešām ir mans. Ir sajūta, ka šīs ir otrās mājas un aura, kas piemīt koledžai, ir tik sirsnīga un mīļa, ka negribas skriet prom, tiklīdz pienāk darba laika beigas. Kolēģi šeit ir ārkārtīgi atsaucīgi, bet studenti ļoti ieinteresēti mācīties – centīgi un apzinīgi, bet tajā pašā laikā nodarbības neizpaliek bez pozitīva humora devas! Es uzskatu, ka īstam medicīnas studentam ir jāmāk neapjukt krīzes un nestandarta situācijās, jāpielāgojas un jārod risinājums dažādās ar veselības aprūpi saistītās situācijās un uzdevumos. Tāpēc es studentiem novēlu nekad neapstāties un iet uz priekšu! Jā, varbūt dažkārt liksies grūti, bet tas ir tā vērts! Katrs „paldies”, ko dzirdēsiet no pacienta – baros dvēseli, turklāt sajūta, ka spējat palīdzēt citiem – ir neaprakstāma!