Intervija ar LU PSK docenti Dagniju Gulbi

„Bērnībā es nemācījos pirmsskolas izglītības iestādē, bet laiku pavadīju mājās, „ārstējot” māsu un vecmāmiņu – uzklausīju, izmeklēju un noteicu diagnozi. Viņas bija ļoti paklausīgas pacientes, tāpēc nākotnē izvēle studēt medicīnu bija tikai likumsakarīga, un feldšera studiju programma tajā brīdī likās vispiemērotākā,” tā par savu izvēli studēt medicīnu stāsta Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) direktores vietniece pētniecības jautājumos Dagnija Gulbe.

Kopš laika, kad Dagnija Gulbe 15 gadu vecumā uzsāka studijas Rīgas 2. medicīnas skolā (tagad LU PSK) pagājuši jau daudzi gadi. Savas darba gaitas LU PSK sienās lektore uzsāka pirms vairāk nekā 30 gadiem, un šajā laikā docējusi dažādus kursus un ieņēmusi dažādus amatus. Ilgus gadus Dagnija Gulbe bija studiju programmu „Ārstniecība” un „Māszinības” kuratore, bet šobrīd koledžā atbild par pētniecību, kvalifikācijas darbiem, konferenču organizēšanu, ir lektore un vada vairākus studiju kursus. Direktores vietnieces pētniecīnas jautājumos uzskata, ka medicīnā un pedagoģijā pienākumi ir līdzīgi. Tas esot darbs ar cilvēkiem, līdz ar to nepieciešamas empātijas spējas, prasme uzklausīt un vēlme palīdzēt, bet ikdienā ļoti svarīga ir atbildība un attieksme pret darbu. Viņa atklāj, ka studenti ir tie, kas neļauj atslābt, jo LU PSK nav divas vienādas dienas vai lekcijas.

Jautāts par to, kāda ir koledžā valdošā atmosfēra. „Atmosfēra vienmēr ir bijusi atbalstoša un pozitīva. To esmu jutusi gan kā students un gan tagad esot direktores vietnieces amatā. Visvairāk man patīk uzsākt jaunu studiju gadu, iepazīt jaunos studentus un redzēt, kā viņi kļūst par profesionāļiem. Priecājos par katru jauno kolēģi un par enerģiju, kādu viņi ienes kolektīvā. Kopā esam saliedēts, bet arī mazliet traks kolektīvs, protams, pozitīvā nozīmē,” stāsta lektore. Visaugstāk LU PSK darbībā Dagnija Gulbe vērtē koledžā valdošo sadarbību, attieksmi pret darbu, tradīcijas un spēju saglabāt dzīvesprieku: „Kopā esam bijuši priekos un bēdās, un tieši tas ir svarīgi.”

Atceroties savu studiju laiku, Dagnija Gulbe smejot stāsta, ka studiju sākumā savā naivumā kopā ar kursabiedriem sastrādātas dažnedažādas nerātnības, par kurām atbildējusi kursa audzinātāja Helēna Kraukle: „Vēl šobrīd visi satiekamies un viens otru atbalstām un joprojām uzklausām audzinātājas padomus. Paldies viņai par to!”